Jauniešu garantija piespiedīs iemīlēt darbu

Lielākajai daļai jauniešu bezdarbnieku vecumā līdz 24 gadiem

nav nekādas profesijas, bet dažiem pat nav nekādas izglītības.
Šie fakti vēl nebūtu tik satraucoši, ja ne Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) izpētītais, ka vairāk nekā pusei no šiem jauniešiem nav motivācijas vispār darbu meklēt. Ieviešot Jauniešu garantiju, Labklājības ministrija cer šo situāciju mainīt un pagaidām vēl nevar atbildēt uz jautājumu, no kā tad dzīvo jaunieši, kuriem nekā nav. Tas tiks izzināts pētījumā, vēsta laikraksts Neatkarīgā Rīta Avīze.
Latvijā jauniešu bezdarba rādītāji ne tuvu nav tik augsti kā Grieķijā un Spānijā, taču arī Latvija iekļauta to valstu sarakstā, kurai, pēc Eiropas Komisijas domām, īpaši svarīgi pievērst uzmanību un rīkoties, lai jauniešu bezdarbu samazinātu. Saskaņā ar NVA datiem bez darba pašlaik ir nepilni 9000 jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem. 65 procentiem jauniešu bezdarbnieku nav profesijas, viņi ir ieguvuši tikai pamatizglītību, vispārējo vidējo izglītību vai viņiem nav pat pamatizglītības. Vismazāk jauniešu bezdarbnieku ir ar augstāko izglītību – 11,2 procenti. Pēc NVA datiem, samazinās ilgstošo bezdarbnieku jauniešu skaits – gada laikā tas krities par septiņiem procentiem, tomēr saglabājas pietiekami augsts – 16 procentu, un tie ir gados jauni cilvēki, kuri darbu nevar atrast ilgāk par gadu. Lielākā daļa bezdarbnieku šajā statusā ir līdz sešiem mēnešiem, un visātrāk darbu atrod jaunieši bezdarbnieki ar augstāko izglītību.
Par kūtrumu vai nevēlēšanos meklēt darbu liecina NVA veiktā izpēte par bezdarbnieku motivāciju. Tikai ap 40 procentu jauniešu bezdarbnieku (neatkarīgi no reģiona) tā ir augsta, pārējiem vidēja vai zema. Uz jautājumu, no kā tad pārtiek šie jaunieši, kuriem ne tikai nav izglītības, profesijas un darba, NVA vadītāja atzīst, ka, visticamāk, šie jaunieši nedzīvo vieni, ar vecākiem vai draugiem, ir pielāgojušies situācijai un neuzskata, ka nepieciešams regulārs darbs, kas nodrošinātu regulārus ienākumus. Taču, lai noskaidrotu, kā trūcīgā sabiedrības daļa veido savu budžetu, kā izdzīvo, Labklājības ministrija veic pētījumu, kur cer atbildēt arī uz šiem jautājumiem, apliecināja labklājības ministre Ilze Viņķele.
Uzsākot jauno pasākumu kopumu Jauniešu garantija, ministrija apzinās, ka problemātiskākā grupa būs jaunieši, kuri nemācās, nestrādā, neapgūst arodu un nav reģistrēti NVA. Viņus raksturo depresija un sociālā pasivitāte. Tāpēc NVA cer uz pašvaldību atbalstu, lai šos jauniešus atrastu un piedāvātu viņiem izglītības iespējas, sākot jau ar individuālām konsultācijām. Četru mēnešu laikā jaunietim šīs garantijas ietvaros jāsaņem darba, mācekļa prakses, stažēšanās vai izglītības piedāvājums. Kopumā Eiropa šīm programmām ir atvēlējusi 63 miljonus eiro (no 2014. līdz 2018. gadam).

Ziņu avots: E-klase 17.12.2013.