- pieņemt to, ka domas, uzskati, izskats, dzīves stils, mūzikas stila piederība, reliģiskā piederība var būt dažādi;
- neaizvainot citus;
- atzīt savas kļūdas.
Tā ir tolerance un iejūtīga, demokrātiska attieksme pret citiem.

Katra bērna un pieauguša tiesības ir dzīvot tolerantā un iecietīgā vidē, kurā:
- var brīvi izteikt un neizteikt savu viedokli, idejas, domas;
- viņš ir pieņemts, respektēts no apkārtējo puses;
- neviens netiek pazemots no skolēnu, skolotāju, vecāku vai citu personu puses.
Kā veicināt iecietību?
Pamatojoties uz UNESCO Ģenerālās konferences 1995.gada 16.novembra rezolūcijas Nr.5.61., „Iecietības principa deklarācijas” 4.panta „Izglītošana” 4.1. apakšpunktā teikts, ka: „Izglītošana ir viens no efektīvākajiem paņēmieniem, lai novērstu neiecietību. Iecietības ieaudzināšana cilvēkos tiek sākta ar viņu vispārējo tiesību un brīvību apgūšanu, lai nodrošinātu šo tiesību realizēšanu, un veicinot cilvēkos tieksmi aizsargāt arī citu cilvēku tiesības”.
Izglītošana:
- divās galvenajās bērna sociālajās grupās – ģimenē un skolā jau no mazotnes jāmāca iecietību, pozitīvu attieksmi pret citiem cilvēkiem, pret dažādību;
- efektīvi būtu bērnam individuāli vai arī grupā stāstīt vai ar vingrinājumu palīdzību izspēlēt to, kādas ir viņa tiesības, kādi ir viņa pienākumi un izrunāt to, ka tas attiecas pilnīgi un visiem cilvēkiem;
- var lūgt, lai bērni paši min, kas viņuprāt ir atšķirīgais un dažādais citos cilvēkos, ko viņi ar to saprot;
- vecākiem, skolotājiem rūpīgi jāpiedomā pie savas uzvedības bērnu priekšā, jo neapzināti ar savu attieksmi pret apkārtējiem jau bērniem tiek mācīta noteikta uzvedība. Bērns ir pieaugušo spogulis, viņš atdarina un atkārto redzēto. Bērns pats neizdomā savu uzvedības modeli, bet gan realizē to, ko viņš novērojis.
(izraksts no portāla www.bti.gov.lv materiāliem).

Par valsts kompensācijām cietušajiem

Saskaņā ar likuma „Par valsts kompensāciju cietušajiem” fiziskajai personai (t.sk. bērnam), kura Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā ir atzīta par cietušo (turpmāk - cietušais), ir tiesības saņemt valsts kompensāciju par tīša noziedzīga nodarījuma rezultātā radīto morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām vai mantisko zaudējumu, ja noziedzīgais nodarījums bijis vērsts pret personas dzīvību vai veselību un ir iestājusies personas nāve vai cietušajam nodarīti smagi, vidēja smaguma miesas bojājumi vai noziedzīgais nodarījums bijis vērsts pret personas dzimumneaizskaramību (turpmāk - vardarbīgs noziedzīgs nodarījums).
Pamatojoties uz likuma „Par valsts kompensāciju cietušajiem” 7.pantā noteikto: „vienam vardarbīgā noziedzīgā nodarījumā cietušajam izmaksājamās valsts kompensācijas maksimālais apmērs ir Latvijas Republikā noteiktās 10 minimālās mēneša darba algas”.
7.panta otrā daļa paredz, ka kompensācija tiek izmaksāta:
1) 100 procentu apmērā, ja iestājusies personas nāve;
2) 70 procentu apmērā, ja cietušajam nodarīti smagi miesas bojājumi vai aizskarta cietušā dzimumneaizskaramība;
3) 50 procentu apmērā, ja cietušajam nodarīti vidēja smaguma miesas bojājumi.
7.panta trešā daļa paredz, ka personai, kura atzīta par cietušo noziedzīgā nodarījumā, kas kvalificēts pēc Krimināllikuma 120., 121., 122., 127., 128. vai 129.panta, valsts kompensācija tiek izmaksāta 50 procentu apmērā no šā panta otrajā daļā noteiktā valsts kompensācijas apmēra.
Ja cietušais no vardarbīgā noziedzīgā nodarījuma izdarītāja vai līdzdalībnieka ir saņēmis kompensāciju par nodarīto kaitējumu un to pierāda maksājumu apliecinošs dokuments, valsts kompensācijas apmēru samazina atbilstoši jau saņemtajai kompensācijai.

Nepilngadīga cietušā interesēs kompensācijas pieprasījumu iesniedz viņa likumiskie pārstāvji. Ja bērnam nodibināta ārpusģimenes aprūpe, pienākums iesniegt pieteikumu ir aizbildnim, ārpusģimenes aprūpes institūcijai, kuras vadītājs pilda bērna aizbildņa pienākumus, bet gadījumā, ja bērns ievietots audžuģimenē – attiecīgajai bāriņtiesai.

Valsts kompensācijas pieprasījumu Juridiskās palīdzības administrācijai iesniedz gada laikā pēc dienas, kad persona atzīta par cietušo.

Sīkāka informācija par valsts kompensāciju cietušajam, kā arī pieteikuma veidlapas paraugs atrodama Juridiskās palīdzības administrācijas mājas lapā www.jpa.gov.lv. Iestāde atrodas Rīgā, Brīvības gatvē 214, bezmaksas informatīvais tālrunis – 80001801.

Atceries, ka saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 92.pantu ikviena persona ir tiesīga prasīt atbilstīgu atlīdzinājumu par mantiskajiem zaudējumiem vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, kas viņam nodarīts ar administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību, tai skaitā faktisko rīcību, kas izpaudusies kā iestādes bezdarbība, ja iestādei saskaņā ar tiesību normām bija vai ir pienākums izpildīt kādu darbību.
Tādejādi, ja ārpusģimenes aprūpes iestādes vadītājs vai bāriņtiesa nebūs attiecīgo kompensāciju pieprasījuši, personai būs tiesības vērsties Administratīvajā rajona tiesā un pieprasīt naudas summas attiecīgās kompensācijas apmērā izmaksu no iestādes budžeta.